NVO

Liepājas NVO diskutē par iniciatīvu 1% no IIN novirzīt sabiedriskā labuma organizācijām

Publicēšanas datums 24 Augusts 2018

23.augustā Liepājas NVO pārstāvjiem bija iespēja neformālā gaisotnē tikties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (Vienotība), lai pārrunātu iniciatīvu par 1% no IIN novirzīšanu sabiedriskā labuma organizācijām.

Tiksanas 23aug800

Klātesošie pārstāvji viennozīmīgi iniciatīvu atbalstīja, taču tos satrauca dažādi jautājumi, kas saistīti ar iniciatīvas praktisko ieviešanu. Piemēram – kā tiks veikta šīs iniciatīvas administrēšana, cik tas izmaksās vai administrēšana nenoēdīs šīs iniciatīvas laikā radīto finansējumu NVO? Ministrs pauda pārliecību, ka administrēšana nebūs dārga, jo tā paredzēta automatizēti EDS sistēmas ietvaros. Tāpat tika precizēts, ka šī iniciatīva būs papildinājums esošajiem valsts atbalsta rīkiem NVO sektoram un tas nebūs par iemeslu samazināt valsts politiku/finansējumu NVO sektoram citos aspektos. Tomēr tika paustas bažas, ka pašvaldības varētu izvēlēties samazināt savu esošo atbalstu NVO sektoram, tos mudinot aktīvāk piesaistīt šos iedzīvotāju 1% no IIN, kā arī tieši pašvaldības varētu būt negatīvi noskaņotas pret šādas iniciatīvas ieviešanu kā tādu.

Lasīt tālāk: Liepājas NVO diskutē par iniciatīvu 1% no IIN novirzīt sabiedriskā labuma organizācijām

Kurzemes NVO atbalsts centrs gūst pieredzi Vidzemē

Publicēšanas datums 24 Augusts 2018

Augusta sākumā Kurzemes NVO centra valde un biroja pārstāvji devās pieredzes braucienā pie organizācijām Vidzemē, kas pilnībā vai daļēji pilda NVO centru funkciju. Runājām par viņu veikto darbu NVO jomā, iestrādnēm, pieejamajiem resursiem un diskutējām par stratēģisko nepieciešamību veidot Latvijas NVO centru tīklu kopīgi nozīmīgās informācijas apritei un mūsu interešu aizstāvībai (darba novērtējums valsts/pašvaldību līmenī, valsts deleģējums pils.sab.attīstības jomā). 

Pārbaudījām praksē jau zināmo, ka vienas organizācijas, kas mērķtiecīgi turētu rūpi par visu NVO sektoru Vidzemē, piemēram “Vidzemes NVO centrs” nav, taču ir 3 citas organizācijas, kas aktīvi savā teritorijā pilda šīs funkcijas un savā starpā sadarbojas - Valmieras novada fondsAlūksnes NVO atbalsta centrs un Gulbenes novada vietējās rīcības grupa Biedrība Sateka. Jā, lai arī ierasts, ka vietējās rīcības grupas Latvijā pamatā strādā ar LEADER projektu administrēšanu, dažviet Latvijā šo biedrību vadītāji izvēlējušies aktīvi strādāt arī ar savas apkārtnes NVO - konsultēt, apvienot un koordinēt, veicināt to darbībai labvēlīgus apstākļus. Tā teikt, pilda mazo, lokālo NVO centru funkciju. Līdzīgu kursu darbam ar NVO uzņēmusies arī mūsu jau iepriekš apciemotā Ķekavas novada vietējās rīcības grupa Biedrība "Partnerība "Daugavkrasts"".

2018: Vidzemes NVO, kuras veic NVO centru funkciju, iepazīšanas brauciens
Klikšķini uz attēla, lai redzētu nākamo!

Septembra beigās plānojam doties šādā pat pieredzes un diskusiju braucienā pa Zemgali/pierīgu, kurā arī ir vairākas NVO centru fju pildošas organizācijas.Taču jau šobrīd pēc esošajām sarunām un gūtās pieredzes ir skaidrs – ir nepieciešams Latvijas NVO centru funkciju pildošo organizāciju tīkls un savstarpēja informācijas apmaiņa, interešu aizstāvēšana un darba prestiža celšana/novērtējums valsts/pašvaldības pusē. Pirmkārt tas vajadzīgs mums pašiem, otrkārt mums ir skaļāk jārunā par savu darbu. Jo tieši mēs esam tie, kas strādā uz kopējo cilvēku pilsonisko aktivitāti, stiprināšanu, informēšanu, koordinēšanu, tīklošanos, pilsoniskās izglītības veicināšanu, neiedalot konkrētas darbības jomas un nelobējot tikai vienu darbības nozari. Mēs esam tie, kas ir kā dzīvās bibliotēkas par pilsonisko aktivitāti savā teritorijā, spējam aizsniegt pilsoniski aktīvos cilvēkus un organizācijas vai savest tās kopā. Jeb – mēs esam kā ģimenes ārsti, pie kura cilvēks var atnākt faktiski ar jebkuru jautājumu, kas saistīts ar vēlmi būt aktīvam (biznesā, labdarībā, interešu pārstāvniecībā, tīklošanā, mācībās) un vai nu mēs paši varam pilnībā šo cilvēku nokonsultēt un ievirzīt vai pateikt, kur tālāk tam iet. Var teikt pat ļoti skaļi – NVO centros ir tie cilvēki, kuriem rūp, kuri ceļ un sargā mūsu Latvijas demokrātijas pamatu – apziņu cilvēku prātos, ka jādara pašam, jāsadarbojas un nav jāgaida tā stiprā roka no malas, kas visu izdarīs mūsu vietā un beidzot iestāsies leiputrija. Un mēs vēlamies stiprināt tieši šādus cilvēkus ar to tīklošanās, emocionālā, zināšanu un praktiskā atbalsta un izdegšanas riska novēršanas aktivitātēm. Tikai mēs esam ļoti vāji un īsti pat viens otru nepazīstam, jo ilgstoši dzīvojam finansējuma neesamības apstākļos. Lai paliktu NVO sektorā un savas zināšanas varētu likt lietā, pamatā īstenojam dažādus ar savu darbību saistītus blakus projektiņus un atvērtajos NVO finansējuma konkursos konkurējam ar jebkuru Latvijas NVO (kurām parasti ir vēl tematiskie finansējumi kā sociālajā, kultūras, jaunatnes, izglītības, u.tml. jomās). Lai arī tādējādi esam spējuši palikt NVO sektorā, taču vienlaicīgi nespējam mērķtiecīgi fokusēt uzmanību un darbību uz mūsu pamata mērķi - pils.sab. radīšanas, attīstības, sargāšanas un interešu pārstāvniecības jautājumiem!

Kurzemes NVO centrs ir nolēmis sākt rīkoties un ko darīt lietas labā mūsu visu savienošanai, pieredzes apmaiņai un interešu pārstāvniecībai. Šis ir mūsu pirmais solis – mūsu iepazīšanas braucieni, personīga kontakta dibināšana, bet mūsu vēlme ir iet tālāk – kopīga informācijas un interešu pārstāvēšanas tīkla radīšana un uzturēšana! Arī tad, ja naudas nebūs nemaz. Mēs esam milzīga LV vērtība!

SIF vnk Pieredzes apmaiņas braucienu finansiāli tika segts no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta “Kurzemes NVO atbalsts 2018” ietvaros, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds.

Piedalāmies Eiropas Vasaras Skolā!

Publicēšanas datums 23 Augusts 2018

Šovasar mūsu priekšsēdētāja Inese Siliņa ar savām zināšanām pilsoniskās sabiedrības jomā iesaistījāmās vasaras nometnē diasporas jauniešu saiknes uzturēšanai ar Latviju –„Eiropas Vasaras skolas” (EVS)! Mūsu uzdevums bija teju 60 jauniešiem dažādās vecuma grupās palīdzēt radīt un nostiprināt izpratni, zināšanas par Latvijas valsts pārvaldi, Saeimas, Ministru kabineta un Prezidenta institūcijām un, protams, par vēlēšanām Latvijā!

pub EVS

Lai būtu arī praktiskā darbība un iespēja izprast demokrātiskos procesus caur personīgām atziņām, uzaicinājām piedalīties arī Emīlu Anškenu no Ventspils jauniešu mājas novadīt simulācijas spēli „Saproti valsti”. Ticam, ka jauniešiem pēc tik intensīvas un daudzpusīgas informācijas vairāku dienu garumā bija gana pārdomu un secinājumu, iespēju salīdzināt. Jau mūsu nodarbību laikā jaunieši atzina, ka ir uzzinājuši daudz jauna un pēc praktiskās darbības simulācijas spēlē arī secināja, ka demokrātija tomēr nav nemaz tik vienkāršs process, kā bija šķitis no malas! Ceram, ka mūsu pienesums Eiropas Vasaras Skolai šajā gadā ir bijis vērtīgs! Paldies Ilze Dubere par uzaicinājumu! Paldies Eiropas Latviešu Apvienībai par šīs tradīcijas un saiknes diasporas jauniešiem ar Latviju uzturēšanu!

Piedalāmies Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku akadēmijā

Publicēšanas datums 22 Augusts 2018

Lai stiprinātu savas zināšanas par sociālo uzņēmējdarbību, izprastu ar to saistītos biznesa modeļus, dalītos pieredzē un praktizētos gan paši radīt sociālās uzņēmējdarbības idejas, gan konsultēt to autorus, no 3.-5.augustam Kurzemes NVO atbalsta centrs piedalījās Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku akadēmijā Cēsīs, Ruckas muižā.

2018: Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku akadēmija

Klikšķini uz bildes, lai redzētu nākamās!

Akadēmijas laikā ne tikai guvām jaunas zināšanas, bet dalījāmies ar esošajām - mūsu valdes locekle Elīna Immere stāstīja par darbu Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijā, kurā ir viena no šīs komisijas 10 locekļiem. Komisijas galvenais pienākums ir izvērtēt uzņēmumu pieteikumus sociālā uzņēmuma statusam.

Akadēmijā piedalījās gan esošie, gan topošie sociālās uzņēmējdarbības vēstnieki, kopumā ap 30 personu, un tās laikā tika daudz diskutēts ne tikai par ar sociālo uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem, bet arī par vēstnieku lomu un darbības principiem. Lai paplašinātu vēstnieku redzesloku, pirmajā dienā akadēmijas dalībnieki tika iepazīstināti ar Cēsu radošo industriju kopstrādes ēku un dota iespēja piedalīties vienā no tajā noteikošajām radošajām nodarbībām - glītrakstīšanā ar spalvu!

No Kurzemes NVO atbalsta centra akadēmijā piedalījās Inese Siliņa, Elīna Immere un Maija Jankovska. Akadēmiju organizēja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija ar Britu Padomes Latvijā atbalstu. Kurzemes NVO atbalsta centra komandas kapacitātes un līdzdarbības aktivitāšu stiprināšana notiek ar valsts budžeta atbalstu projekta "Atbalsts Kurzemes NVO 2018" ietvaros, kuru administrē Sabiedrības integrācijas fonds.

Konsultāciju diena Talsos: 4.septembris

Publicēšanas datums 22 Augusts 2018

Aicinām pieteikties 4.septembra individuālo konsultāciju dienai par un ap nevalstisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu jautājumiem (vadības, juridiskajiem, grāmatvedības, finanšu piesaistes un sadarbības jautājumiem), tai skaitā arī par sociālo uzņēmējdarbību! 

Konsultācijas notiks pēc pieraksta ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālr. 29811722. Konsultēs Kurzemes NVO atbalsta centra vadītāja Inese Siliņa un valdes locekle, grāmatvede, LM Sociālo uzņēmumu komisijas locekle Elīna Immere. Aicinām uz konsultāciju ņemt līdzi biedrības statūtus un citus nepieciešamos dokumentus!

20180904 konsultacijas Talsi 2

Iesaisties Kurzemē: Poļi savai pilsētai Liepājai vēsturē un šodien

Publicēšanas datums 22 Augusts 2018

LiepajasPoluBiedriba m2018.gads kā simtages jubilejas gads ir ne tikai Latvijai, bet arī Polijai.1918.gadā, kad Latvija ieguva neatkarību, Polija to atguva pēc 123 nebrīves gadiem.Ja šogad Latvija svin 100 gadus, kopš savas dibināšanas, tad Polija svin 100 gadus kopš neatkarības atjaunošanas.

Par godu šiem abiem nozīmīgajiem notikumiem, Liepājas poļu biedrība “Vanda” šajā rudenī projektu programmas "Iesaisties Kurzemē!" ietvaros realizē Kultūras ministrijas finansēto projektu “Poļi savai pilsētai Liepājai vēsturē un šodien”.

Liepājas poļu biedrības "Vanda" vadītāja Rita Rozentāle atceras: "Pirms trīsdesmit gadiem, Itas Kozakevičas aicināti, poļi vairākās pilsētās Latvijā apvienojās kultūras biedrībās. Gadu vēlāk arī Liepājā izveidojās Poļu kultūras biedrība. Laikam ejot, ir notikušas dažādas pārmaiņas, un šodien mēs priecājamies par Poļu biedrības VANDA desmit radošas iniciatīvas piepildītiem gadiem."

Realizējot šo projektu, biedrība iegūst jaunu savas darbības dažādošanas iespēju, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju piedāvājumu virtuālā vidē. Projektā paredzēti trīs publiski pasākumi par dažādiem tematiem, gan par Poļu tautības cilvēku devumu Liepājai vēsturē, gan arī par mums vēl nezināmo un neiepazīto Poliju. Pasākumi notiks par brīvu Klaipēdas ielā 96A, Poļu biedrības telpās 28.augustā plkst.18:00 un 07.septembrī plkst. 18:00, un 20.septembrī plkst.17:00. Tiek gaidīts ikviens interesents.

Galvenais projekta notikums ir biedrības ansambļa “Bursztynki” koncerts “Polijas skaņu valdzinājums”, kurā piedalīsies arī “Liepājas trio” mākslinieki un pianisti Sana Villeruša un Francis Gaiļus. Koncerts notiks šā gada 14.oktobrī plkst.16:00 Hika zālē, ieeja brīva.

Kultūras ministrija jau kopš 2014.gada visos Latvijas reģionos ar reģionālo NVO centru palīdzību īsteno reģionālo NVO atbalsta programmu, tai skaitā mazākumtautību identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Kurzemē reģionālo NVO atbalsta programmu administrē biedrība “Kurzemes NVO atbalsta centrs”. Vairāk informācijas: www.kurzemesnvo.lv sadaļā “Iesaisties Kurzemē!”.

KM KNVOAC LOGO

Iesaisties Kurzemē: Ventspils vācu kultūras biedrība stiprina savu identitāti ar autentiskiem vācu tautas tērpiem

Publicēšanas datums 09 Augusts 2018

Ventspils vācu kultūras biedrība par Kultūras ministrijas finansējumu reģionālās NVO* programmas “Iesaisties Kurzemē!” ietvaros 2018.gadā ir iegādājusies sava ansambļa “Windau” dalībniekiem astoņus autentiskus vācu tautas tērpu komplektus. Tā ir kā dāvana ansambļa 10 gadu un biedrības 15 gadu pastāvēšanas jubilejā, kas tiks atzīmēta novembrī.

Vacu tautas terpi

Ansamblis „Windau” jaunos tērpus (vācu autentiskais tautas tērps sastāv no dirndl tautiskas kleitas, baltas blūzes un priekšauta) iegādājās jūnijā un jau ir paspējis tos atrādīt plašākai sabiedrībai, piedaloties vairākos pasākumos - XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos (gan gājienā 1.jūlijā, gan Mazākumtautību koncertā Vērmanes dārzā 7.jūlijā, kā arī uzstājoties uz Vidējās un Mazās skatuves), gan līdzdarbojoties Ventspils Pilsētas svētkos. Tuvākajos mēnešos plānota uzstāšanās vācu jauniešu deju nometnē Spārē, piedalīšanās Baltijas valstu vācu Dziesmu svētkos Šilutē Lietuvā, koncertā „Mūs vieno vācu dziesma” Ventspilī, kā arī Ventspils vācu Kultūras biedrības 15 gadu jubilejā 24.novembrī un citos pasākumos.

Kā atzīst biedrības vadītāja Māra Kraule, šī projekta īstenošana ir bijusi iespēja ansamblim „Windau” apliecināt savu vācu identitāti daudz kvalitatīvāk, turklāt tagad tā dalībnieki ar vēl lielāku lepnumu var pārstāvēt vācu mazākumtautību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām.

Māra Kraule: “Kā zināms tautas tērps ir plašs informācijas nesējs par vācu tautas kultūru, vēsturi, etniskajām īpatnībām. Savukārt dziedāšanas tradīcijas un sadraudzības pasākumu organizēšana veicina labāku sapratni atsevišķu tautību cilvēku vidū, par ko pārliecināmies, organizējot mūsu nu jau tradicionālo svētku koncertu Ventspilī „Mūs vieno vācu dziesma”. Šajos svētkos kopā pulcējās dažādu tautību un dažādu vecuma grupu cilvēki, un tā laikā ansamblim „Windau” ir ļoti svarīgi parādīt savu identitāti arī caur vācu tautas tērpu.

Kultūras ministrija jau kopš 2014.gada visos Latvijas reģionos ar reģionālo NVO centru palīdzību īsteno reģionālo NVO atbalsta programmu, tai skaitā mazākumtautību identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai. Kurzemē reģionālo NVO atbalsta programmu administrē biedrība “Kurzemes NVO atbalsta centrs”. Vairāk informācijas: www.kurzemesnvo.lv sadaļā “Iesaisties Kurzemē!”.

KM KNVOAC LOGO

*NVO – nevalstiskā organizācija, kurai Latvijā var būt divas juridiskās formas: biedrība vai nodibinājums

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa, Kurzemes NVO atbalsta centrs

Iesaisties Kurzemē: Aizvadīts pirmais Sabiles romu muzikālā teātra iestudējums

Publicēšanas datums 09 Augusts 2018

Lai neformālā atmosfērā Sabiles vīna svētku ietvaros iepazīstinātu ar romu kultūras izpausmēm (tradicionālajām dejām un dziesmām, nacionālo maltīti, aktiermeistarību, zirglietām, u.c.), sabiedrības integrācijas biedrība „Alternativas” īstenoja vēl nebijušu projektu – izveidojot Sabiles romu muzikālo teātri „Roma” un iestudējot pirmo uzvedumu „Čajori Ringla un vecās Jažas stāsts…”. Pie iestudējuma darbojās 15 romi, t.sk. romu bērni, jaunieši un vecāki.

F

Izrādes centrā ir čigānmeitēns Ringla auša, kura no ceļojuma un piedzīvojumiem atgriezās no lāča Ričus Medus muižas, sastopamiem ceļa draugiem Ozoltēvu, meža cūkām, zaķēniem, Runci Miku un vēl citiem meža iemītniekiem pie savas tautas, lai dalītos piedzīvojuma stāstos taborā, kur čigān tautai, kā jau zināms, mielasts meža vidū svinams, sprēgā ugunskurs, ap to sievas naski saimnieko. Vīri pārrunā par zirgiem, Jēriem, auniem, gada tirgiem, bet te Ringlai aušai piedzīvojumu viens vesels stāsts…

Muzikālā izrāde tika uzvesta skatītājiem 20. Sabiles Vīna svētku programmas ietvaros Melleņu pļavā, pulcējot gana plašu ieinteresēto skatītāju loku. Pēc iestudējuma skatītājiem bija iespēja nogaršot romu nacionālo maltīti "Špirogi ti mārekļa", kā arī iepazīties ar tās pagatavošanas procesu. Tāpat pasākuma laikā tika demonstrēti projekta ietvaros izstrādātie skatuves tērpi Sabiles romu dziesmotajam ansamblim "Taboras romance".

IMG 20180728 144138

Lasīt tālāk: Iesaisties Kurzemē: Aizvadīts pirmais Sabiles romu muzikālā teātra iestudējums

Kurzemes NVO atbalsta centrs iekļauts Sabiedrības integrācijas fonda padomē

Publicēšanas datums 09 Jūlijs 2018

knvoac logo lv mazs20.06.2018. Kurzemes NVO atbalsta centra priekšsēdētāja Inese Siliņa apstiprināta darbam Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē kā viena no sešiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.  5. jūlijā jaunajiem padomes jaunajiem NVO pārstāvjiem notika tikšanās ar SIF sekretariāta direktori Aiju Baueri un vadošajiem darbiniekiem, iepazīstinot ar SIF darbības juridisko ietvaru un šī brīža aktualitātēm. 

Kopumā Padomē ir 18 pārstāvji no ministrijām, plānošanas reģioniem, NVO sektora, kā arī Valsts prezidenta pārstāvis (pilnu SIF sastāvu skatīt ŠEIT). Padomes NVO pārstāvja pilnvaru termiņš ir 3 gadi un darbs padomē nozīmē arī valsts amatpersonas statusa iegūšanu. Darbs padomē netiek apmaksāts, katra pārstāvētā organizācija finansējumu šai līdzdalībai rod savos resursos.

Sabiedrības integrācijas fonda darbību pārvalda un tā lēmējorgāns ir Padome, savukārt ikdienas darbību nodrošina Sekretariāts. Padomes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Ar līdz šim notikušajām SIF Padomes sēdēm un to darba kārtībām/protokoliem var iepazīties ŠEIT

Reizē ar I.Siliņu darbu Sabiedrības integrācijas fonda padome uzsākušas vai turpina arī šādu biedrību pārstāvji:

  • Jolanta Eihentāle, biedrības "Veselības un sociālais serviss "Artemīda"" valdes priekšsēdētāja
  • Daiga Zaķe, biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore
  • Kristaps Grasis, biedrības "Eiropas latviešu apvienība" prezidija priekšsēdis
  • Renāte Prancāne, biedrības "KIM?" valdes priekšsēdētāja 

Sabiedrības integrācijas fonds ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas izveidota un darbojas saskaņā ar "Sabiedrības integrācijas fonda likums", citiem normatīvajiem aktiem un Fonda nolikumu, kuru apstiprina SIF padome. SIF atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā. Ministru prezidents pārrauga Fonda darbības tiesiskumu.

Kurzemes NVO atbalsta centra darbu 2018. gadā atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

SIF

Iesaisties Kurzemē: Saldū piemin ebreju tautas genocīda upurus

Publicēšanas datums 06 Jūlijs 2018

4.jūlijs 24.jūlijs ir ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Pieminot holokausta upurus, sadraudzības biedrība "Tilts" organizēja piemiņas brīdi vēsturiskajā sinagogas atrašanās vietā, kura tika nodedzināta 1941.gadā. Lai pieminētu holokausta upurus, un nākamajām paaudzēm atstātu dzīvu liecību par nežēlīgajiem vēstures notikumiem, nākotnē šinī vietā iecerēts uzstādīt piemiņas objektu genocīda upuriem. Lai piemiņas zīme tiku uzstādīta, biedrība aicina ikvienu iedzīvotāju ziedot šim cēlajam mērķim.

Pasākums bija emocionāls visiem klātesošajiem. Piemiņas brīdis sākās ar dziesmām ebreju valodā, kuras katram klātesošajam lika sajust šīs tautas tradīcijas, skumjas, priekus, kā arī iztēloties pārciestās šausmas un sāpes. Jāņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Inese Gruša dziļi un izjusti attēloja pirmskara laika ebreju dzīvi Saldū. Tie nebija simti, kas tika iznīcināti. Tie bija tūkstoši nevainīgu cilvēku, kurus nogalināja neželīgas pārliecības vārdā. 

Šalom…. – tā savu uzrunu iesāka mācītājs Agris Iesalnieks. Ar interesi varēja klausīties mācītājā, kurš atainoja ebreju tautas dzīvi, kāda tā aprakstīta svētajos rakstos, sasistot notikumus ar laiku, kad šī tauta tika iznīcināta atkārtoti holokaustā. Noslēgumā tika skaitīta lūgšana senebreju valodā.

Lai arī pasākums nebija plaši apmeklēts, tas bija lieliski noorganizēts. Dieva vārds, ebreju valoda un piemiņas vārdi, kuri tika veltīti nevainīgi nogalinātajiem, iespiedās sirdī katram, kurš bija atnācis uz piemiņas brīdi. Pēcāk tika nolikti ziedi jaunajos ebreju kapos Saldus pievārtē, kur pārapbedīti 1941. gadā nacistu un viņu atbalstītāju noslepkavotie Saldus pilsētas ebreji.

 

Pasākums tika īstenots projektu konkursa „Iesaisties Kurzemē” ietvaros, kuru finansē  LR Kultūras ministrija un administrē biedrība „Kurzemes NVO atbalsta centrs”

KM KNVOAC LOGO